Aiziesim miglā...paganīties...

Noausim kājas
Atpīsim sirdi
Dienu nedienu pakārsim kokā
Aiziesim miglā
Paganīties....
                        /Knuts Skujenieks/

Noaut kājas, atpīt sirdi un palaist to miglā paganīties - tāda varētu būt šīsvasaras lielākais uzdevums (ja jau nav izdevies). Vēl jau var paspēt...vēl nav nokavēts, jo vasara vēl vidū, bet tik ātri kūst...kā saldējums...
Vismaz uz pāris dienām atbrīvot dzīves krampjaino satvērienu, paelpot dziļāk (labāk, protams, jūras vai pļavas gaisu), padzīvot lēnāk (piecelties, kad gribas,nevis, kad vajag).
Savaldīt savas skrejošās domas, kas kā trakas mušas riņķo ap manu vienīgo, manu brīnišķīgo, manu skaisto, bet manu tik pārgurušo galvu...

Pēc mazliet filozofiska sākuma, gribas gan sev, gan Jums visiem bloga lasītājiem, atgādināt, ka vasara vēl turpinās un vēl var noķert daudz jauku mirkļu! Sākam jau tulīt pat, lai nav augusta beigās jāskumst, ka vasara jau gandrīz beidzās, bet ieplānotais nav īstenots!...