Amjēnas dienasgrāmatas

Hmm..ar ko lai sāku? Laikam jau ar to, ka Amjēna(Amiens) ir pilsēta Francijas ziemeļos tuvāk Beļģijas robežai. Uzskatāmībai ieliku karti! =)
Tā kā Daugavpils Universitātē studēju angļu filoloģiju ar franču valodu, tad šī šķita izcila izdevība uzlabot savas franču valodas zināšānas un iegūt ne tikai jaunu pieredzi, bet arī jaunus draugus pateicoties ERASMUS programmai. Sākumā nācās pārvarēt dažādas grūtības ar vajadzīgo dokumentu savākšanu(kuru lielāko daļu vajadzēja tieši kopmītnēm, nevis pašai universitātei, kas šķita vēl jocīgāk). Bet tas jau sen ir pārvarēts, jo tagad es sēžu savā istabiņā, mana gulta ir skapī un visapkārt ir pilnīgs klusums, lai gan man šķita, ka būs pilnīgi pretēji...

Vilcienu stacija no Charles de Gaulle lidostas(savienotas)

Skats pa manu istabas logu

Ir grūti aprakstīt visu ko pa šīm 5 dienām piedzīvoju, tāpēc īsumā izstāstīšu pirmos iespaidus plāna punktu veidā...

Pa ceļam uz Amjēnu

• Cilvēki Francijā ir patiešām izpalīdzīgi, kamēr ar kursabiedreni noķļuvām līdz kopmītnēm, laikam, kādas 10 reizes lūdzām padomus kur iet, un vienmēr saņēmām laipnu atbildi, viena meitene pat pati piegāja un piedāvāja palīdzēt, un viens autobusa šoveris ļāva braukt bez biļetes(tas laikam tāpēc, ka redzēja, ka esam ārzemnieces).
• Otrs zīmīgs secinājums- cilvēki šeit sveicinās pat ja tevi nepazīst. Neatceros jau cik reizes esmu sveicinājusies ar pilnīgiem svešiniekiem kopmītnēs vai arī veikalā. Pēdējās dienās paši lietotākie vārdi- Bonjour, bonsoir, merci un au revoir. Pie tā vnk ir jāpierod... Ā un vēl tā bučošanās uz abiem vaigiem arī ir ļoti izplatīta. To dara gan profesori sasveicinoties, gan pārējie. Man tāda viena nesaprašanās jau gadījās ar puisi no Tunisijas. Viņš liecās ar savu vaidziņu, bet es uzreiz nesapratu, ko viņš īsti grib. =D Varbūt ar laiciņu iemanīšos...
• Francijas iedzīvotāji ĻOTI reti runā angliski, tāpēc ir jābūt vismaz kaut kādām zināšānām. Kā teica mana koardinātore Francijā Melānija- French are very proud of their language. Vislielāko problēmu tas sagādāja tieši kopmītnēs, jo šeit angliski runā tikai studenti, bet kaut kā jau visu sarunājām, un tas jau ir galvenais.

Ok, ja ir kādi jautājumi, atbildēšu. Bet pagaidām à demain(līdz rītam) Laura