Pirms brauciena es, protams, ieguglēju pils nosaukumu, un atkājās, ka šī pils tika izmantota kā Kamelota seriālā Merlins(gāja pa TV3), kā arī filmā A man in the iron mask. Saskatījusies iespaidīgas bildes biju pilnīgi pārliecināta, ka viss būs superīgi, pat ja mazliet būs auksti. Ieradāmies ap pus vieniem un gājām nopirkt biļetes(Eiropas pilsoņiem līdz 25 gadiem biļetes bez maksas), bet izrādījās, ka viņiem no 13:00-14:00 ir pārtraukums. Tāpēc mums nācās iet pastaigāt līdz 14:00.
Iet īsti nebija kur, jo kafejnīca bija tikai viena, un diezvai kāds ļaus sēdēt, ja neko nepērc. Tāpēc mūsu grupiņa(es, mana kursabiedrene Lenore, vēl viena latviešu meitene Santa, un puisis un meitene no Ķīnas(viņu vārdus neatceros, jo bija grūti viņus pat izrunāt). Tā nu mēs staigājām, lai nebūtu auksti...
Pa ceļam bija maiznīca, dzīvojamās mājas un viena baznīca...
Mūsu grupiņa |
Esmu 3. no kreisās |
Ceļš augšā bija diezgan slidens, manā gadījumā bija vēl slidenāk, jo biju uzvilkusi rudens zābakus{braucu uz FR ar rudens zābakiem ar cerību, ka ziema nebūs gara-starp citu man izrādījās taisnība :) }
Baznīca, kurai nosaukumu tā arī neatradām |
Beidzot tikām iekšā pilī....
pagalmā |
Pils makets |
Pils pagrabstāvā bija kapenes(ne īstas, bet izskatījās ļoti reāli). Man personīgi tieši šī vieta patika visvairāk, jo tur bija tāda sajūta... Ir diezgan grūti to izskaidrot. Bildē var redzēt dažādas skulptūras(galvenokārt dažādi monarhi), bet tā ir fotogrāfēta ar zipspuldzi, tāpēc nespēja atainot to kā tas izskatījās. Tātad, tur bija pilnīga tumsa un tikai šur tur bija izgaismots ar krāsainām gaismām. Bet pats foršākais bija tas, ka katra no skulptūrām stāstija savu dzīvesstāstu(franciski protams), un visas to darīja vienlaicīgi. Saprast neko nevarēju, bet tā atmosfēra bija interesanta.
Lai nu kā, tikko mēs ieradāmies Compiegne, uzreiz bija arī vilciens uz Amjēnu. Mums pat nācās skriet, lai paspētu(divas meitenes no Ungārijas diemžēl nokavēja). Tā nu 18:40 bijām Amjēnā, iesēdāmies autobusā L2(bildē var redzēt kā izskatās iekšpusē), un mazliet pēc 19 jau bijām savās kopmītnēs. Izsalkuši, noguruši, bet tomēr apmierināti...
Tā pagāja mana pirmā ekskursija Francijā(un cerams ne pēdējā). Nākamreiz ielikšu bildes no Amjēnas nomales(kurā atrodas mana universitāte, ā viņu starp citu sauc Université de Picardie Jules Verne)
Amjēnas autobuss |
P.S nākamreiz centīšos ielikt ātrāk, vnk slinkums dara savu...
Laura